4. iesūtītais stāsts
Te būs viens patiess stāsts no kādas meitenes dzīves. Viss sākās jau bērnībā, kad mamma izšķīrās ar tēvu un ģimenē ienāca patēvs. Par katru nieku meitenīte četru gadu vecumā tika rauta aiz ausīm, pērta ar to, kas pagadās pa rokai, tikai tā mazā meitenīte, kļuva ar vien spītīgāka un darīja bleņas, pārkāpa noteikumus arvien vairāk, jo nesaprata, kāpēc mamma to pieļauj, viņa to redzēja un zināja.
Tā gadi gāja attiecībās ar patēvu nekas nemainījās, tikai tā neapmierinātība ar notiekošo auga augumā, nevienam īsti to pastāstīt nevarēja, kaut kad mēģināja runāt ar skolas psihologu, bet tam pasākumam nekas nesekoja. Ik pa laikam ciemojās pie sava īstā tēva un vasaras baudīja pie saviem vismīļākajiem cilvekiem omītes un opīša, tad tika sapucēta un varēja justies kā īsta Rīgas dāma. Kopā ar omīti varēja apgūt prasmes kā uzvesties sabiedrībā, kā par sevi parūpēties un vislabākās reizes. Kad varēja kopa ar omes draudzenēm kopa iet uz kafejnīcu ,,Vecrīga,, tie vispār bija neaprakstāmi iespaidi, to saldējuma kokteiļa garšu nu jau pieaugusi meitene vienmēr atcerēsies.
Tomēr nenoliedzami tuvojas pusaudžu laiks. Siltā ūdens mājās nebija, liekas, ka pirmais ledusskapis parādījās kad meitenei bija gadi 16. Ap 11 gadiem, vienu reizi apciemojot savu īsto tēvu, pat ne vienu reizi epizodes bija vairākas... bet meitene apzaga savu tēvu un viņa sievu (viņi bija turīgi). Zaga apakšvelu, paketes, nagulakas un vēl visādus nieciņus, ar domu, kāpēc tai sievietei ir tas, kas varētu būt un īstenībā pieder meitenei. Protams, viss reiz beidzas, meiteni pieķer... tā tiek ,,izraidīta,,pat nepajautājot kāpēc. Nevienam neinteresē. Meitene noraud četras dienas pēc kārtas, atsakās ēst un tad parādās pirmās domas par pašnāvību. Dzīvot griba gan ir daudz...
Mācībās neveicas tik labi pēc visiem pārdzīvojumiem. Tās vispar paliek kaut kur ļoti tālu no svarīgām lietam, pārvācoties uz citu pilsētu, 11 gadu laikā jaunas mājvietas ir vismaz 10. Parādās draugi beidzot. Nepaiet ilgs laiks līdz tiek uzpīpeta pirma cigarete, kaut kā taču tā vieta barā jaizkaro. Tiek arvien vairak laika pavadīts ,,mērķtiecīgi,, klīstot pa mazpilsētas ieliņām, apzogot mazdāriņus, iedzerot pa kādam aliņam.
13. gados jau ir diez gan liels stāžs grādigo dzērienu lietošanā, zinot kas ir dziļumbumbas. Mazpilsētas grausti ir labākās vietas, kur noslēpties no pieaugušajiem. Parādās arī pirmā iemīlēšanas...ehhh nelaimīga... 14.gados deniņos tiek iegūta trauma krītot bezfilmā pret asfaltu, ko gan dara sangrija vīns, kas tiek saliets nenormālos daudzumos mazā ķermenī. Parādās piedāvājumi pamēģināt zālīti, aiziet - kaut kas jauns, kaut kas interesants... ir taču tik jautri mukt no policijas, kad esi sapīpejies un vēl jautrāk dauzīt logus daudzstāvu mājai, neapdzīvotai gan, bet fakts paliek fakts.
16.gadi, devītās klase knapi piebeigta, jāstājas kaut kur mācīties tālāk un noteikti tālāk no mājām, jo mājas sen jau mamma, patēvs (dauzīšana, apsaukāšanās utt. jau nekur nav palikusi) ir pilnīgi vienaldzīgi, nicinoši. Meitene jau sen dzīvoja patstāvigi, ja vajadzēja pati arī risināja savas problēmas.
Jauna skola, jauni draugi un mīlestība no pirmā acu skatiena. Pīpēšana katrā starbrīdī, jo tur taču arī jaunā simpātija. Šoreiz gan jūtas abpusējas, tik meitenei dzeršana ar draudzenēm paliek arvien biežākas. Sangrija un aliņš tiek nomainīts pret sulu un šņabi, meitene pipē sarkano malboro. Mājās no skolas brauc ar stopiem, pāris reizes ir uztrāpījusies uz draudiem aizvest uz mežu un izdarīts, visu jau nu ko tur var, ja neļaus pataustīt krūtis. Vienu reizi tas beidzās ar izkāpšanu no braucoša auto... auččč tas esot bijis sāpīgi, bet stopēšana nav partraukta, tagad gan kabatā ir mazais dezodorants. Bet mājās kaut kā jātiek, jo kabatas nauda, kas ir arī it kā ceļa nauda tiek krāta nedēļas nogalei un tusiņiem.
11.klasi 1.semestri meitene pabeidz ar pieciem nesekmīgiem priekšmetiem, draudiem izmest no skolas, nedēļas nogales kodiena un ārprātīgu vēlmi to visu izbeigt atbrīvojot sevi no visa. Pie dzīves pietur vidusskolas mīlestība. Vasara paiet visnotaļ labi, tiek iegūta arī pirmā seksuālā pieredze. It kā jau visu ievērojot... drošību utt.
12.klases sākums kaut kas ar meiteni nav kartībā. Bāc 4.mēnesis jau rit grūtniecībai. No skolas palūdz aiziet, esot slikts piemērs citiem. Lielā milestība pamet, draugi pazūd. Vakarskolā tiek iegūta vidusskolas izglitība ar meitiņu uz rokām. Viena pati pret nicinošu sabiedrības attieksmi - ko tad no tādas varēja citu gaidīt. Tagad meitene ir laimīgi precējusies, izgājusi arī smagiem jaunības gadiem ar fizisku vardarbību attiecības utt. Bet tomēr saprotot ap 30 gadiem, ka kaut kas nav kārtībā, meklējot palīdzību un ejot uz psihoterapiju. Laužot sevi, lai spētu dzīvot, lai spētu sevi mīlēt.